1991.gada 15.maijā 15 Latvijas preses izdevumu pārstāvji parakstīja vienošanās protokolu par Latvijas Preses izdevēju un redaktoru padomes izveidošanu. Tas bija loģisks rezultāts reālajai tā brīža situācijai, jo redakcijas, nesen kā ieguvušas patstāvību, sāka saimnieciski attīstīties un risināmās problēmas visiem izdevējiem izrādījās līdzīgas.

To veicināja darīt arī komunistu organizētā Preses nama okupācija, kas turpinājās vairāk nekā pusgadu. Radās nepieciešamība koleģiāli vienoties par ierobežoto drukāšanas iespēju sadali, meklēt telpas redakciju darbam, dalīt esošos papīra un poligrāfijas materiālu krājumus, lemt par to racionālu izlietojumu.

Savu mērķu īstenošanai izdevēji vienojās par sabiedriskas organizācijas - Latvijas Preses izdevēju un redaktoru asociācijas - izveidi, kurai būtu jāiekļaujas arī starptautiskajā preses izdevēju darbībā.

1991.gada 20.septembrī Žurnālistu namā notika svinīga jaundibinātās organizācijas statūtu parakstīšana. Asociācijas dibinātāji bija 43 Latvijas laikrakstu un žurnālu pārstāvji. Par pirmo Latvijas Preses izdevēju un redaktoru asociācijas prezidentu ievēlēja tās dibināšanas idejas autoru un galveno iniciatoru laikraksta "Diena" direktoru Arvilu Ašeradenu. Tika ievēlēta valde: Andris Jakubāns, Dainis Caune, Ilgvars Ķipēns, Māra Zālīte, Uldis Zaļkalns, Viesturs Serdāns, Egons Strautiņš, Raimonds Gareņiks, Aleksejs Šeiņins, Mairita Solima, kuriem pēc dažiem mēnešiem pievienojās arī Anita Kehre kā reģionālās preses pārstāve.

Īpašs notikums asociācijas darbības sākumposmā bija tās organizētā "Nedēļa bez preses" 1992.gada februārī, kas izraisīja lielu rezonansi visā pasaulē. Tas bija galējs izmisuma solis, lai pievērstu parlamenta, valdības un sabiedrības uzmanību preses un vārda brīvības neatzīšanai Latvijā un nepieļautu daudzu preses izdevumu bankrotu nesakārtotās valsts saimniecības dēļ. Akcijā iesaistījās praktiski visis Latvijas laikrakstu un žurnālu izdevēji. Rezultātā tika panākta likumdošanā paredzētā apgrozījuma nodokļa atcelšana preses izdevumiem, kā arī atrastas papīra rezerves, ko pārdot izdevējiem, gan iespējas ražot to vietējās papīra rūpnīcās līdz starpvalstu tirdzniecisko sakaru normalizēšanai.

Kopš 1993.gada aprīļa organizācija darbojas jau kā Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), tādējādi kā savu pamatmērķi uzstādot darbu tieši pie drukāto mediju nozares attīstības politikas jautājumiem, vienlaikus arī iestājoties par preses brīvības principu ievērošanu un pret preses monopolizācijas tendencēm.