Izdrukāts no: http://www.lpia.lv/?id=3366
VARAM un KM plāno ierobežot reklāmu izvietošanu pašvaldību izdotos plašsaziņas līdzekļos

20.02.2017.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Kultūras ministriju (KM) izstrādājusi likuma "Par pašvaldībām" redakciju, kas cita starpā paredz pašvaldības informatīvajos izdevumos aizliegt publicēt komerciālu reklāmu.

Komentējot Augstākās tiesas (AT) lēmumu, kas paredz, ka Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē SIA "Bauskas Dzīve" pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, VARAM pārstāve Laura Jansone aģentūru LETA informēja, ka ministrijas ieskatā pašvaldību izdevumi ir jāsaglabā ar reklāmu publicēšana ierobežojamu.

VARAM norāda, ka ir būtiski ievērot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu informēt sabiedrību, un, aizliedzot pašvaldību izdotos plašsaziņas līdzekļus, pastāv risks, ka samazināsies iedzīvotāju informētība. Tāpat ministrija vērš uzmanību uz to, ka pašlaik pašvaldības izdevumiem ir arī būtiska loma valsts valodas lietošanas popularizēšanā un izplatībā, kas ir īpaši aktuāli atsevišķos pierobežas rajonos, kur ir liels cittautiešu īpatsvars un savstarpējai saziņai bieži tiek lietota krievu valoda.

Ministrija norāda, ka pašvaldības pienākums informēt sabiedrību ir noteikts vairākos normatīvajos aktos - Valsts pārvaldes iekārtas likumā, likumā "Par pašvaldībām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Tūrisma likumā. Šādas tiesības izriet arī no Eiropas vietējo pašvaldību hartas.

Atbilstoši Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deleģējumam, VARAM kopīgi ar KM ir izstrādājusi precizētu likuma "Par pašvaldībām" 49.panta redakciju. Minētā redakcija regulēs jautājumu par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un to satura pieļaujamību. Piemēram, iesniegtie priekšlikumi paredz, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā publicē informāciju un skaidrojumus tikai par domes pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem un citiem jautājumiem, atbilstoši šajā likumā noteiktajai pašvaldības kompetencei. Tāpat tajos ir noteiks, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā aizliegts publicēt komerciālu reklāmu un sludinājumus un citu trešo personu sagatavotu informāciju.

Diskusijas par šo tiesisko regulējumu un precīzām likuma normu redakcijām pašlaik notiek Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā, kurā piedalās arī VARAM pārstāvji. Ja Saeima pieņems precizētu likuma "Par pašvaldībām" 49.panta redakciju, kādu to ir iesniegusi VARAM, tad aizliegums pašvaldības informatīvajā publicēt komerciālu reklāmu un sludinājumus un citu trešo personu sagatavotu informāciju jau būs noteikts likumā.

Papildus VARAM norādīja, ka tā neveic pašvaldību izdevumu monitoringu, un jautājums par pašvaldību izdevumu izdošanu nekādi nav saistāms ar pārraudzību. Jautājumā par reklāmas izvietošanu un citām publikācijām ministrijai nav nekāda tiesiska pamata pieņemt kādus lēmumus vai sniegt saistošus norādījumus pašvaldībām. Šādi strīdi skatāmi tiesā. Arī strīds starp "Bauskas Dzīve" un Iecavas novada domi pašlaik atrodas tiesvedībā un VARAM nav nekāda pamata to komentēt. Tikai tiesa būs tā, kura pieņems pusēm saistošu nolēmumu, kuram būs likuma spēks.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, no Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jau patlaban izrietot, ka valsts un pašvaldība nevar nepastarpināti darboties mediju jomā, tostarp, izdot laikrakstus.

Vienlaikus viņa piebilda, ka publisko personu, tostarp pašvaldību darbība mediju jomā iespējama, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumus. Piemēram, pašvaldības var darboties mediju jomā, likumā noteiktajā kārtībā konstatējot tirgus nepilnību, dibinot kapitālsabiedrību un ievērojot augstus redakcionālās neatkarības un žurnālistikas kvalitātes standartus, uz kuriem norādīts arī AT lēmumā par "Bauskas dzīvi" un Iecavas novada domi.

Kokale pauda, ka publiskajai pārvaldei ir efektīvi jāinformē sabiedrība par savu darbību, tomēr ļoti būtiski nošķirt valsts un pašvaldību sabiedrisko attiecību darbu, informējot un skaidrojot iedzīvotājiem savus lēmumus, no mediju darba.

Kā ziņots, Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē SIA "Bauskas Dzīve" pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Tāpat ziņots, ka "Bauskas Dzīve" pieteikumā tiesai pārsūdzēja Iecavas novada domes rīcību, izdodot laikrakstu "Iecavas Ziņas". Pieteicēja uzskata, ka šāda domes rīcība tai rada negodīgu konkurenci un zaudējumus neiegūtās peļņas veidā, kā arī mediju brīvības apdraudējumu. Rajona tiesas tiesnesis 2016.gada 17.oktobrī atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar attiecīgu prasījumu.

AT lēmumā norādīja, ja budžeta dotēta publiskas personas uzturēta plašsaziņas līdzekļa darbība reklāmas tirgū apdraud kāda privāta plašsaziņas līdzekļa pastāvēšanu, tad šādas darbības rezultātā tiek aizskartas gan visas sabiedrības intereses, gan attiecīgā privātā plašsaziņas līdzekļa intereses. Šāda privātā plašsaziņas līdzekļa netieša izspiešana no aprites nav savienojama ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, kas vērsti uz demokrātijas labas funkcionēšanas nodrošināšanu.

Kā norādīja AT, privātais plašsaziņas līdzeklis tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī, kas var novest pie tā pastāvēšanas beigām. Tādējādi šis ir netipisks gadījums, kad privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā rodas, saplūstot demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgām sabiedrības interesēm un privātajām interesēm.

Informācijas avots: Nozare.lv



27.06.2017