Asociācija: Valsts atbalsts drukāto mediju tirgum ir politiska izšķiršanās


03.09.2017.

Valsts atbalsta sniegšana drukāto mediju tirgus stabilizēšanai ir politiska izšķiršanās, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis.

Viņš sacīja, ka patlaban valsts atbalsts drukātajiem medijiem ir pieejams satura veidošanai, savukārt paša biznesa stabilizēšanai finansējuma nav, norādot, ka šāds solis ir vairāk uzskatāms par politisku izšķiršanos. "Šobrīd ir runa par saturu. Par biznesu cenšamies pārliecināt, bet tur ir jābūt politiskai gribai šo jautājumu atrisināt un jābūt tālredzīgam politiķim, kurš varētu ar to uzstāties un atbalstīt," pauda Līcis.

Tāpat viņš norādīja, ka izstrādātā valsts mediju politika precīzi nosaka, ka valsts atbalsts drukāto mediju tirgum ir nepieciešams, ko arī asociācija ilgstoši ir uzsvērusi. "Vajag atbalstīt saturu, bet bez vietas, kur to ievietot, tas nesasniegs sabiedrību," sacīja LPIA izpilddirektors.

Taujāts, kā viņš vērtē Zviedrijas valdības rosinājumu atcelt nodokli, ko drukātie mediji maksā par ieņēmumiem no reklāmām, lai pastiprinātu cīņu pret viltus ziņu izplatību un veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas attīstību, Līcis norādīja, ka Latvijā nav tāds nodoklis, tomēr drukātie medijiem tik un tā valstij maksā pievienotās vērtības nodokli. Viņš uzsvēra, ka jebkurš atbalsts drukātajiem medijiem ir gana nozīmīgs un svarīgs, un, lai varētu izvērtēt iespējas, kā atbalstīt Latvijas drukāto mediju tirgu, svarīgi ir analizēt, kā darbojas atbalsta sistēmas citās valstīs, lai saprastu, kādas ir to priekšrocības un trūkumi, un ko būtu iespējams īstenot Latvijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada maijā Līcis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē uzsvēra, ka drukāto mediju, tostarp reģionālās preses dzīvotspējai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo konkurētspējīgu un kvalitatīvu žurnālistiku ir iespējams nodrošināt, ja ir finansējums, kas, pēc LPIA izpilddirektora teiktā, katastrofāli trūkst.

Viņš sacīja, ka atbilstoši citu valstu pieredzei, viens no preses atbalsta mehānismiem ir tas, ka netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis vai tai tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tāpat viņš norādīja ka tādās valstīs kā Zviedrija, Luksemburga un Lielbritānija, tiek subsidēta viedokļu dažādība.

Līcis atzina, ka nevar apgalvot, ka valsts Latvijā nedara neko preses labā, tomēr tai ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai tā spētu pienācīgi darboties. "Mēs esam piedāvājuši šo [Mediju politikas] pamatnostādņu ietvarā kā iespējams subsidēt mediju ekonomisko sadarbību – mums ir piedāvājumi, kuros ir apvienoti Zviedrijas un Luksemburgas [preses subsidēšanas] modeļi, kur ir skaidri noteikts kā un kāpēc medijs saņem finansējumu. Saprotam, ka valstij līdzekļu ir tik, cik ir, bet tas nav tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums," uzsvēra LPIA pārstāvis.

Informācijas avots: Nozare.lv